• Ģimene
• Draudzība
• Kaķi
• Funfunfun
• Izglītība
• Brīvība
• Laiks
• Pavasaris
• Internets
• Mūzika
• Izdoma
• Renesanse
• Big Bang
• Jūra

• Dārzeņi
• Zobupastas
• Tosteris, veļasmašīna, sadzīves tehnika
• Ēdiens kuņģī un tā tālākais ceļš
• Prusaki un mikrobi

• Alise Brīnumzemē
• Apokalipse
• Cilvēki-lelles
• Kubiki rubiki

“The Nile is the longest river in Africa and the second in length of all the rivers of the globe. Although falling short of the length of the Mississippi-Missouri, the Nile is at the head of all rivers as regards the length of its basin, which extends through 35 degrees of latitude …”

At breakfast the next morning, “Tommy,” some one says, “do you know which is the longest river in Africa?” A shaking of the head. “But don’t you remember something that begins: The Nile is the …”

“The – Nile – is – the – longest – river – in – Africa – and – the – second – in – length – of – all – the – rivers – of – the – globe …” The words come rushing out. “Although – falling – short – of …”

“Well now, which is the longest river in Africa?”

The eyes are blank. “I don’t know.”

“But the Nile, Tommy.”

“The – Nile – is – the – longest – river – in – Africa – and – second …”

“Then which river is the longest, Tommy?”

Tommy burst into tears. “I don’t know,” he howls.”

(Aldous Huxley “Brave New World”.)

Alūzija ar “Omlette du fromage” sēriju no Dexter’s Laboratory. Man patīk, ka pasaule ir saistīta, apziņa un atmiņa. Viss vienā lielā katlā. Velc tik ārā!

• Sīlis
• Lapsa
• Briedis
• Cirslis
• Kurmis
• Zaķis
• Prusaks
• Dzenis
• Glodene
• Stagars
• Fazāns
• Varde
• Krupis
• Ziemeļbriedis
• Ķirzaka

• 2004. gada mūzika
• Kaķi
• Dzīvnieki
• Kurts Vonnegūts
• Visums
• Renesanse
• Agnosticisms
• Vidusskolas matemātika
• Harijs Poters
• iTunes
• Deivids Linčs
• Literatūras teorija
• Brand New

• Raimonds Briedis
• Gunārs Bībers
• Dita Rietuma
• David Lynch

.

Katru gadu netīšām sanāk iesākt ar ko tiešām nederīgu. Pērn tā bija filma Knowing (2009), kurā viss rit tipiskā vidusmēra šausmeņu gaitā līdz parādās labļauni blondi citplanētieši un vēlas visus glābt iznīcinot. Šodienu aizņēma ganrīz postapokaliptiskā Amerika un pārāk vārgi asinssūcēji. Punktu (vāju gan) pieliek fakts, ka, saulē mazliet apdedzinoties, šāmējie atgūst savu pukstošo sirdi (uz ko Ievas komentārs: “Tas nu gan nav reāli!”).

Mana vēlme uzbliezt pētniecības darbu par vampīriem kino cauri laiku griežiem sabruka līdz ar brīdi, kad parādās galvenā varoņa vārds – Edvards. Nū?!! Man no sirds šķiet, ka vampīri ir visinteliģentākie un intriģējošākie sliktie mītiskie varoņi, bet burties cauri miljoniem sliktu filmu. Fak that!

Divas savā izteiksmē gadrīz perfektas un neaizmirstamas antiutopijas. Manu trako pasaules salikšanu zirnekļa tīklā uzjundīja citāts: “Pirms cilvēka nebija nekā. Pēc cilvēka, ja tas kādreiz iznīktu, nebūs nekā. Ārpus cilvēka nav nekā.” (“1984″). Lai gan gan viens, gan otrs darbs ir ar citu galveno ideju, šis bija kā iznīcinošs kopsaucējs. Tas viss metās atpakaļ pie Dekarta, kurš sēž ieslēdzies istabā ar mušām un izgudro, ka uzticēties var tikai savai apziņai, kas nemelo tikai par savu eksistenici, ja jau spēj domāt. Pārējais ir pakārtots.

Bet vai tad tas nav līdzīgi krītošā koka skaņai, kuru neviens nedzird? Vai pasaule eksistē, ja nav neviens, kurš to uztver?

Lapa, kas palīdzēja man to saprast: http://www.iep.utm.edu/literary/

Piedodiet, profesor Briedi. Jūs bijāt līdz neprātam interesants, bet ļāvāt man uzzināt neciešami maz. Ar to gan pietika profesionālai interesei par nozari, zinātni vai kā viņu tur. Paldies.

Mazliet postmodernisma (,ticot tantei W.):